Elektroenerģijas cenu atšķirības Baltijas valstīs lielā mērā nosaka OIK maksājumu starpība

Uzrakstīja 
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Pēdējā laikā sabiedrībā daudz runu un šķēpu tiek lauzts ap tā dēvēto OIK jeb obligātā iepirkuma komponenti, par kuru spiesti maksāt visi patērētāji, tādējādi atbalstot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, un kas ievērojami ietekmē elektroenerģijas gala cenu.

Šādu lietu kārtību nosaka fakts, ka Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā. Dažādās Eiropas valstīs OIK visnotaļ būtiski atšķiras, un, lai to saprastu, nav jāmeklē nekur tālu – pietiek paskatīties uz ziemeļiem un dienvidiem, lai saprastu, ka Latvija uz tuvāko kaimiņvalstu fona atrodas elektrības cenas „līderu” pulkā.

Jāmeklē visiem pieņemams OIK problēmas risinājums
Latvijā OIK ir visaugstākais Baltijā, tas sasniedz (noteikts no 1.04.2016.) jau 0,02679 €/kWh patērētājiem, kas gandrīz divkārt pārsniedz kaimiņvalstīs spēkā esošo OIK maksu. Turklāt jāatceras, ka Latvijas patērētājs pašlaik nemaksā pilnu OIK, bet daļa (vēl papildus 0,01184 eiro par kWh) tiek segta no valsts budžeta, kurā ir iezīmēts, ka tam tiek izmantots subsidētās enerģijas nodoklis un "Latvenergo" dividendes. Latvijas kopējais reālais OIK līdz ar to sasniedz 0,03863 EUR/kWh. Nav noslēpums, ka kaimiņvalstīs situācija ir uzņēmējiem labvēlīgāka, jo OIK ir līdz trim reizēm mazāka nekā Latvijā. Un tas tieši ietekmē Latvijas elektrības dārdzību ne tikai uz kaimiņvalstu (Lietuvas, Igaunijas), bet visas ES fona, jo Latvijai pat ir piektais augstākais OIK maksājums Eiropas Savienībā.

Tas arī rada Latvijas problemātisko situāciju saistībā ar OIK. Piemēram, vidēji lieliem apstrādes uzņēmumiem (2 – 20 GWh) maksājumi par elektroenerģiju 2016. gada otrajā pusgadā bijuši trešie augstākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Ja Lietuvā OIK ir 15 €/MWh, bet Igaunijā – 14 €/MWh, tad Latvijā jau kopš 2013. gada OIK tiek nemainīgi noturēts 26,79 €/MWh vērtībā. Un, ja tas netiktu „pieturēts”, tas šautos debesīs, virsotni sasniedzot 2020. gadā, kad OIK vērtība līdzinātos jau 40,98 MWh, bet pēc tam samazinātos.1

Kaimiņos OIK ir daudz zemāks
Lietuvā situācija agrāk bija līdzīga kā Latvijā, jo līdz pat 2015. gadam arī Lietuva ar obligātā iepirkuma starpniecību atbalstīja gāzes koģenerācijas spēkstacijas. Tomēr kopš jaunu savienojumu izbūves atbalsts gāzes koģenerācijai ir pārtraukts, izņemot vienu nelielu kompensāciju. Taču vairs nav ne atbalsta par katru saražoto megavatstundu, ne jaudas maksājumu gāzes koģenerācijas stacijām. Rezultātā Lietuvas OIK maksājumi pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājušies, un 2016. gadā Lietuvas regulētajos maksājumos elektroenerģijas cenā OIK daļa sastādīja 0,01497 €/kWh, bet Igaunijā OIK vērtība bija 0,0143 €/kWh (precīzāk, 0,0096 €/kWh kā koģenerācijas un atjaunojamo resursu atbalsts + elektroenerģijas nodoklis 0,00447 €/kWh). 2

Šādas OIK vērtību starpības starp valstīm arī nosaka faktu, ka aizvien saglabājas atšķirības par elektrību mājsaimniecību izdevumos Baltijā. Tas notiek, neraugoties uz to, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas reģionā pastāvīgi samazinās. Savas korekcijas ienes arī katras valsts izvēlētā sadales tīkla tarifu politika, kas kopumā nosaka gandrīz pusi no elektrības cenas. Piemēram, Lietuvā tas vēsturiski ir zemākais sadales pakalpojumu tarifs, tādēļ, pieskaitot klāt zemāko elektroenerģijas cenu un samazināto OIK, rodas situācija, ka Lietuvā elektrības cenas ir pat par 30% zemākas nekā Latvijā un 20% zemākas nekā Igaunijā, kas ir visai neparasta situācija, ņemot vērā, ka vairumtirgus cena Lietuvā ir visaugstākā Baltijā.

Pārmaiņu vēji beidzot sasniedz arī Latvijas elektroenerģijas tirgu
Tomēr pēdējā gada laikā Latvijai ir izdevies spert vairākus soļus, lai samazinātu elektroenerģijas cenu atšķirības ar kaimiņvalstīm. Lai gan Latvijas mājsaimniecībām elektrība joprojām izmaksā visdārgāk, šie izdevumi krītas, un cenu starpība ar Igauniju, kur ir vēsturiski zemākās vairumtirdzniecības cenas, ir mazinājusies gandrīz divkārt.3

Tomēr šī situācija joprojām ir mānīga, jo daudzi minēto cenu samazinājumu nemaz neizjūt. Būtisku kopējo elektrības izmaksu samazinājumu Latvijā nodrošināja elektroenerģijas cenas kritums vairumtirgū, ko veicināja pērn iedarbinātais NordBalt kabelis starp Lietuvu un Zviedriju. Nepilna gada laikā elektroenerģijas cenas Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū ir ievērojami kritušās un 1 MWh cenu atšķirības ar Igauniju mēneša griezumā nav pārsniegušas pāris eiro. Taču šīs vairumtirgus pozitīvās tendences mājsaimniecības ne Latvijā, ne Lietuvā līdz šim nav būtiski izjutušas. Latvijas mājsaimniecību tirgū vēl nav pietiekoši liela konkurence, kas brīvā tirgus apstākļos ir viens no galvenajiem cenu izmaiņu virzītājiem, tādēļ tikai neliela daļa mājsaimniecību izmanto biržas cenai piesaistītus produktus. Savukārt Lietuvā joprojām tiek saglabātas regulētās cenas, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par elektrību ir attiecīgi par 27% un 20% zemāki nekā Latvijā un Igaunijā.

Arī sadales tīklu politika nav līdzējusi Latvijai atbrīvoties no cenu līdera nastas Baltijā. Lielākā cenu atšķirība balstās uz sadales tarifiem un OIK starpībām. Tādēļ šo elektrības cenas komponentu pārskatīšana, ko EM izvirzījusi par prioritāti, ļautu vairot Latvijas konkurētspēju. Galvenais, ko nevajag aizmirst, ir – veikt OIK samazināšanu kā tādu, nevis uzlikt to uz kāda cita pleciem.

Lai risinātu situāciju, kas izveidojusies Latvijā OIK maksājumu dēļ, ar 2018. gada 1. janvāri tiks veidota jauna OIK maksājumu kārtība. Īsumā runājot, jaunā kārtība paredz, ka no 2018. gada OIK veidos mainīgā daļa (proporcionāli patērētajai elektroenerģijai) un fiksētā daļa (jaudas komponente). Pēc EM provizoriskiem aprēķiniem, lielākajai daļai mājsaimniecību – dzīvokļos ar vienfāzu pieslēgumu un privātmājās ar trīs fāzu pieslēgumu – kopējais OIK varētu samazināties.4 Šāds risinājums būtu līdzīgs agrāk a/s "Sadales tīkls" ieviestajam tarifa sadales principam, kad veicamais maksājums atkarīgs gan no pieslēguma jaudas, gan patērētā elektrības daudzuma. Maksājums par elektroenerģiju samazināsies arī tiem, kuri pieslēgumus izmanto efektīvi, bet tiem, kas tos izmanto neefektīvi, var pieaugt. Visvairāk šādam riskam būs pakļauti neizmantojami dzīvokļi, vasaras mājas u.tml. objekti. Tādēļ ir vērts pārbaudīt esošās jaudas un pārbaudīt, cik daudz no tām tiek lietderīgi izmantotas.

Pie visiem veicamajiem darbiem ir paredzēts elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW (TEC-1 un TEC-2) atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, „Latvenergo” pretī saņemot vienreizēju kompensāciju. Tas būtiski mazinātu OIK slogu, jo EM dati par 2016. gadu rāda, ka šīm 2 stacijām aiziet absolūti lielākā daļa kopējā OIK maksājuma – 90 no 105,3 miljoniem €. Savukārt nauda kompensācijai tiktu rasta, samazinot „Latvenergo” pamatkapitālu. Šādā veidā atbrīvotie līdzekļi palīdzētu noturēt esošo OIK 26,79 €/MWh apmērā, un, iespējams, to jau samazināt. Atpērkot saistības ar TECiem, OIK jau nākamgad varētu kristies par 1 € līdz 25,79 €/MWh, bet 2019. gadā – līdz 24,92 €/MWh.5 Šāds risinājums esot pieņemams arī „Latvenergo”.


Izmantotie avoti:
1 http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/290062-oik-maksajumus-diferences-atbilstosi-piesleguma-jaudai-un-paterinam/
2 https://www.enefit.lv/lv/blogs/-/blogs/2016/07/26/majsaimniecibu-izdevumos-par-elektribu-atskiribas-baltija-saglabajas?controlPanelCategory=portlet_blogs_WAR_platformportlets#2016/7
3 https://www.enefit.lv/lv/jaunumi/-/news/2017/08/22/latvija-samazina-elektrbas-cenu-starpbu-ar-kaimiiem
4 http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/290062-oik-maksajumus-diferences-atbilstosi-piesleguma-jaudai-un-paterinam/
5 http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/290062-oik-maksajumus-diferences-atbilstosi-piesleguma-jaudai-un-paterinam/